Pamēģināsim Linux 2019. gadā, otrā daļa

Pāris dienas ir pavadītas ar Linux, kā galveno mājas datora OS. Jāatzīst, ka esmu patīkami pārsteigts, jo sastaptās problēmas ir minimālas. Tātad, turpinam tīrīt darāmo darbu sarakstu, cenšoties sevi pārliecināt par to, ka Linux varētu kļūt par manu ikdienas OS.

Atlikušo darbu saraksts, izmetot ārā izdarītās lietas:

  1. darbojas WiFi puļķis
  2. neizskatās tā, lai pēc 10 minūtēm gribētos acis izskrāpet
  3. Logitech MX Master pelei papildus pogas strādā tā, kā man pierasts
  4. izstrādes vide
    1. Net core
    2. Java
    3. TypeScript
  5. Integrācija ar OneDrive
  6. Ar Feedly savienojams RSS lasītājs

Nedaudz par izskatu. Sākumā web lapas izskatījās kaut kā kakainas un pat uzliekot brīvos Microsoft TrueType fontus labāk nepalika. Papētot problēmu, noskaidrojās, ka ir jāislēdz iegulto bitmap fontu izmantošana (neprasiet, kas tas tāds). Otrā atbilde šajā askubuntu jautājumā palīdzēja, līdz ar to uzskatīšu, ka šis punkts ir izpildīts.

Lai pārliecinātos, ka varu darboties ar visām valodām/platformām izstrādes videi, nolēmu izmantot exercism uzdevumus. Solis pirmais, iekurbulēt exercism klientu. Nekādu pārsteigumu, sekojam instrukcijām viņu lapā un viss gludi.

Solis otrais, pamēģināt Java uzdevumu. Nolādēju uzdevumu (izmantojot klientu), atveru ar VS Code un mēģinu darbināt testus pēc viņu instrukcijām. Ups, gradle neesot pazīstama komanda. Neko, par apt-get zinu un arī gradle paciņa atrodas. Pēc tam jau viss forši.

Solis trešais, TypeScript. Atkārtojam darbības koda novilkšanai, testu palaišanai. Un rezultāts līdzīgs – yarn nav atrodams. Pamēģinu apt-get, bet tur kaut ko jocīgu piedāvā, neliekas, ka būs īstais. Labi, pamēģināšu aizstaigāt uz viņu lapu, paskatīties instrukcijas. Atkal pārsteidzoši skaidras instrukcijas, nokopējam dažas komandas un tagad jau apt-get uzinstallē vajadzīgo paku. Nu un pēc tam jau atkal viss strādā.

Solis ceturtais (kurā sagaidu visvairāk darba), F#. Sākuma soļi garlaicīgie, novilkt uzdevumu. Tālāk exercism iesaka doties uz Microsoft (jeb man tagad ir jāraksta Micro$oft?) lapu un sekot instrukcijām tur. Instrukcijas izskatās skaidras, bet darbības vairāk, nekā parasti šādos gadījumos. Man liekas, tas tāpēc, ka M$ (see what I did here) nemāk linusku tik labi, lai uzrakstītu īsāk. Nekas, vai tad man grūti nokopēt.

Ar trīcošu sirdi laižu dotnet test komandu, pie sevis domājot, ka ja šis nostrādās, tad tas viss ir aizdomīgi vienkārši. Nenostrādāja. Lūk, projektam vajagot 2.1 versiju, bet man esot 3.0 dotnets. Nu ko, apt-get dotnet- un pāris Tab taustiņi vēlāk, un es instalēju dotnet-runtime-2.1. Pēc tam jau ļoti neinteresanti, jo viss darbojas.

Kopumā esmu iespaidots par to, cik lieliski tas mūsdienās viss darbojas kopā. Atceros (miglaini) vēl laikus, kad ar rokām vajadzēja X konfigurācijā bakstīt monitora scan-lines (vai kas nu tur bija) parameterus, starpība ir vienkārši graujoša. Pa vidu starp pirmo daļu un šo esmu jau paspējis uzinstalēt tādas lietas, kā TeamViewer, WhatsDesk un Discord. Sīkāk tur neko rakstīt nav vērts, jo tas viss nāca vai nu pa tiešo no repozitorija paciņas vai arī sekojot vienkāršām instrukcijam (tip, novelc paciņu un ar šito apt-get komandu uzliec) ražotāja lapā.

Atlikušie darbi:

  1. darbojas WiFi puļķis
  2. Logitech MX Master pelei papildus pogas strādā tā, kā man pierasts
  3. Integrācija ar OneDrive
  4. Ar Feedly savienojams RSS lasītājs

Pamēģināsim Linux 2019. gadā

Man ik pa brīdim uznāk vēlme paskatīties, kas notiek ar Linux desktop, kurš nupat nupat pārņemšot pasauli. Tā nu šodien izlēmu kārtējo reizi to pamēģināt.

Dators man ir tāds ikdienišķs frankenšteins, būvēts un pārbūvēts piecu gadu garumā. Dzelži nav nekam īpaši pielasīti un absolūti ne moderni. Apbruņojos ar pēdējo Debian stable (debiānis ir mana ilgstoša “secret crush”), gatavojos izvirst eksperimentēt. Lai būtu zinātniskāk, tad pirmie mērķi lai Linux būtu mans ikdienas desktops būs:

  1. darbojas WiFi puļķis
  2. ir skaņa
  3. neizskatās tā, lai pēc 10 minūtēm gribētos acis izskrāpet
  4. Logitech MX Master pelei papildus pogas strādā tā, kā man pierasts
  5. Spotify
  6. VS Code kā izstrādes vide
    1. .Net core
    2. Java
    3. TypeScript
  7. Steam un var padzenāt kādas spēles
  8. Minecraft (ugu)
  9. Integrācija ar OneDrive
  10. Ar Feedly savienojams RSS lasītājs

Nupat arī Etcher ir ierakstījis pirmo DVD fleškā, laiks ķerties pie uzstādīšanas vedņa.

Tagad jau turpinu no sava svaigi uzstādītā linuxa. Uzstādīšanas process pats par sevi nebija nekas baigi interesants, lielāko tiesu, tikai “continue” un “continue”. Protams, wifi puļķi netrada, kas arī bija sagaidāms, zinot Debian politiku pret neatvērtām firmwārem. Palīgā nāca kā extender (sen) sakonfigurēts rūteris un metrīgais tīkla vads, tāpēc vismaz pietīklots esmu.

Pagaidām pirmās sūdzības ir par to, ka GRUB fonts ir maziņš un grūti salasāms (gan jau varēs sakonfigurēt vēlāk) un tas, ka automātiski nelādējas grafiskā vide. Šis ir nopietnāks trūkums, jo nepieredzējušu lietotāju var pavisam sabaidīt.

Lai tiktu šeit klāt, vajadzēja novilkt KeepassXC paroļu menedžeri. Šī procesa laikā sapratu, ka KDE (jā, man nepatīk Gnome) iebūvētais “Discover” paku menedžeris ir, maigi izsakoties, dīvains un Keepass man neatrada. Nekas, nav jau mūsu pirmā reize ar pīpi uz jumta, un Konsole + apt-get mūs nebaida.

Par vizuālo – fonti izskatās nedaudz dīvaini, bet nevarētu teikt, ka pavisam neglīti. Paskatīšos, varbūt pieradīšu, ja nē, mēģināšu Microsoftīgos pieskrūvēt. Kopā defaultā KDE tēma ir ok, lai gan nedaudz vecmodīga liekas, jāpapēta būs galerija, gan jau kaut ko atrast varēs.

Izvēlētā latviešu klaviere ir ar vecmodīgo “Alt kā mēmais taustiņš” izkārtojumu, arī būs jāpameklē kā nomainīt. Nu, kā redzams, jau parādās pirmie konfigurācijas darbi. Ar tiem vēlāk, pamēģinās’ ka salikt softu. Diemžēl, ne spotify, ne steam, ne vscode pa taisno ar apt-get neatrodas, jāiet meklēt instalācijas.

Sākšu ar Spotify, jo bez mūzikas nav forši. Pēc tam, kad viņu saitā pasaku, ka gribi dabūt šamo par brīvu un ielogojies, mani sagaida lieliskas instrukcijas ar komandām, kas pievieno repositoriju un uzinstalē vajadzīgās pakas. Forši! Kopējam uz konsoli un… nav forši, izrādās, ka standartā curl nav pieejams. Dīvaini, bet viegli labojams ar vieglu rokas kustību apt-get install curl. Pēc tam viss forši un instalācija norit bez pārsteigumiem.

Lai nosvinētu, paklausīsimies šo jauko kompozīciju. Diemžēl, nepatīkams pārsteigums – skaņas nav. Nu neko, pagaidām nokāstosim uz FireTV un mēģināsim problēmu risināt vēlāk. Lai gan… jāatzīst, ka tas varētu būt rezultāts manam nedaudz specifiskajam skaņas setapam. Rau, ikdienas datora trokšņiem es neesmu pārāk prasīgs un ļaujos tam, ka skaņas nāk no monitora uz kuru tās nokļūst pa DisplayPort vadu. Izrakšu kādas ausis ar vadu un pamēģināsim, kas notiek. Ō, ausis skan, tātad problēma ir specifiskāka, tas jau priecē. Anyway, pierakstam un pagaidām aizmirstam.

VS Code. Te pieredze nav tik skaista, kā ar Spotify, bet daudz neatpaliek. Vienkārši pirmajā lapā piedāvā nolādēt paku, bet lai atrastu uzstādīšanas instrukcijas ir jāpaklikšķina pāris reizes. Pēc tam jau atkal dažu komandu kopēšana un viss ir vietā. Pie pirmās palaišanas pamanu, ka sistēma automātiski atver linkus ar Konqueror, lai gan es dotu priekšroku FireFox. Pierakstam darāmo lietu sarakstā un uz priekšu, mēģināsim tikt pie Steam.

Ar Steam pieredze nav tik gluda, vienīgais ko piedāvā ir novilkt paciņu. Labi, ka es no VS Code instrukcijām esmu iemācījies par apt install, un uzstādīšana lielas pūles neprasa. Izbrīna, ka pie palaišanas Steam sagribēja uzlikt pieklājīgu strēķi ar i386 arhitektūras pakām, bet nu labi, lai jau. 350 MB apdeitu vēlāk arī Steam darbojas un man par pārsteigumu apmēram 1/2 manas spēļu kolekcijas ir pieejama arī uz Linux. Lieliski, jāpamēģina būs kaut ko palaist pie pirmās izdevības.

Nu tad pēdējā instalācija. Minecraft. Sākumā izskatās, ka viss būs vienkārši, pēc nu jau standarta shēmas. Novelkam .deb paku, ar apt uzinstalējam un laime. Indiāņu mītne (figvam) jums! Lamājas, ka vajagot jdk8 instalāciju, bet šīs pakas man neesot instalējamas… iešu palasīties, ko nu darīt.

Palasījos. Izrādās, ka man debiānis nāk ar jdk11 un izskatās, ka labākais risinājums būs modificēts minecraft paku, lai tā saprot, ka ir 2019. gads aiz loga. Sekošu šīm instrukcijām. Nu, instrukcijas, kā tas bieži gadās ir nepilnīgas (dpkg --control komandā nav norādīts ceļš kur tad izvilkt to failu), bet paeksperimentējot galā tieku un man ir mans virtuālais lego. Performance gan kakaina, bet nu jāparokas, varētu būt ar video draiveriem saistīts.

Nu ja jau video draiveri ir tēma, tad jāpamēģina uzjaunināt. Video man nekas spēcīgs nav, ATI Radeon 460. Izsktās, ka Debian Wiki ir instrukcija, kā uzlikt jaunākos, mēģināšu pēc tās.

Process bija samērā nesāpīgs, un izskatās, ka atrisināja vairākas problēmas ar vienu šāvienu. Monitors skan, sistēma startē grafisko režīmu un mainkrafts vairs neizskatās pēc slaidšova. Ar to arī šajā piegājienā aprakstu beigšu, jāpapriecājas par to, kas ir izdarīts. Rezumējot, izpildīti ir punkti:

  1. darbojas WiFi puļķis
  2. ir skaņa
  3. neizskatās tā, lai pēc 10 minūtēm gribētos acis izskrāpet
  4. Logitech MX Master pelei papildus pogas strādā tā, kā man pierasts
  5. Spotify
  6. VS Code kā izstrādes vide
    1. .Net core
    2. Java
    3. TypeScript
  7. Steam un var padzenāt kādas spēles
  8. Minecraft (ugu)
  9. Integrācija ar OneDrive
  10. Ar Feedly savienojams RSS lasītājs